Ja mēs abstrahējamies no celtniecības, tad tā arī ir reālās dzīves piemērs. Programmētāju sievas (vai arī vīri) zina, par ko es runāju ...
Tiem, kas ar datoriem/ spēlēm un citām lietām nav diez ko tuvi, tad piedāvāju nelielu glosāriju jebšu nelielu skaidrojumu:
- Quake - laba šaujamdatorspēle. Kad sāku savas darba gaitas, tad ar kolēģiem arī šo spēli spēlējām un viens otru pašaudījām. Jā, bjia kādreiz laiki ... un brīvais laiks.
- lameris - cilvēks, kas no (dator)lietām neko daudz nesaprot (sīkāk var izlasīt wikipēdijā: http://en.wikipedia.org/wiki/Lamer)
Lasiet tālāk un smejaties...
01.03. Urrā! Mums piedāvāja lielu kontraktu: 12-stāvu dzīvojamās mājas celtniecību. Visi vētrainā entuziasmā. Uz priekiem izdzērām divas kastes alus.
02.03. Pasūtītājam nepatīk izteiciens „kā tikai, tā uzreiz”. Pieprasa nosaukt konkrētus termiņus. Tumši ļaudis tie pasūtītāji, neko nesaprot no augstajām tehnoloģijām.
03.03. Apspriedām termiņus. Izdzērām trīs kastes alus. Krūmiņš saka, ka šis darbs esot uz četriem mēnešiem. Tātad, patiesībā, vismaz astoņiem. Galu galā, līgumā ierakstījām 12, lai gan ātrāk kā 16 mēnešos diez vai tiksim galā.
04.03. Atzīmējam līguma noslēgšanu.
05.03. Atzīmējam līguma noslēgšanu.
06.03. Krūmiņš aizgāja nodot tukšās pudeles.
07.03. Turpinām atzīmēt līguma noslēgšanu par naudu, ko Krūmiņš dabūja par pudelēm.
08.03. Atzīmējam 8. martu. Sieviešu mūsu firmā nav, tādēļ svētkus neviens nebojā.
09.03. Ilgi centāmies atcerēties, ko gan mēs vakar atzīmējām. Atnāca Ziediņš, teica, ka vajadzētu sākt strādāt. Pasūtījām. Spēlējam Quake.
01.04. Atnāca Lapiņš un teica, ka vajadzētu sākt strādāt. Ko gan viņš grib piekāst ar saviem pirmā aprīļa jociņiem?
02.04. Krūmiņš arī saka, ka vajadzētu sākt strādāt. Kas, viņi sarunājuši, vai? Apvilkām laukumu ar žogu un uzkārām skaistus plakātus: „Celtniecības darbus veic kompānija „Mājoklis P” (www.majoklisp.lv)”. Ar padarīta darba apziņu spēlējam Quake.
20.04. Atnāca pasūtītājs, interesējās, kā veicas. Piesēdinājām pie datora ar Quake un ļāvām mūs visus apspēlēt. Aizgāja ļoti apmierināts. Tomēr, laikam, tiešām vajadzētu sākt strādāt.
21.04. Apspriedām projektu. Lapiņš piedāvā lielo bloku arhitektūru. Krūmiņš saka, ka bloki aizņem pārāk daudz vietas, slikti savienojas cits ar citu, satur daudz ko lieku un vispār, nav nemaz zināms, kādas vēl visādas plaisas tajos var būt. Paziņoja, ka no blokiem vispār ceļ tikai galīgie lameri. Uzstāj, ka viss jāceļ pēc vecā stila, no ķieģeļiem, lai arī tas ir daudz ilgāk. Visradikālāko projektu piedāvāja Ziediņš. Viņš saka, ka vispār nevajagot celt 12-stāvu māju, bet jāuzceļ vairāki desmiti koka kotedžu un jāsavieno tās ar pazemes tuneļiem. Tipa: rietumos šobrīd tas ir moderni. Atgādinājām viņam, ka pasūtītājs pieprasa tieši 12-stāvu māju. Viņš pretojās un kliedza, ka pasūtītāji esot stulbi jau pēc definīcijas un viņus klausa tikai galīgie lameri. Visinteresantākajā diskusiju brīdī beidzās alus. Nolēmām turpināt rīt.
22.04. Centāmies atrisināt jautājumu ar dueli Quake. Ziediņu ar viņa kotedžām nolikām uzreiz, bet Krūmiņam ar Lapiņu sanāca neizšķirts. Rezultātā, katrs cels pēc sava plāna, bet pēc tam pacentīsimies to visu savienot, lai nesabruktu.
23.04. Sākām celt. Visi vētrainā entuziasmā.
30.04. Pirmais stāvs gatavs! Parādījām to pasūtītājam. Viņš interesējās, kāpēc dažādās istabās ir dažāds griestu augstums, kāpēc no sienām gāžas ārā ķieģeļi un kāpēc mājai nav parādes durvju, un iekšā nākas līst pa logu. Paskaidrojām viņam, ka tie ir speciālie demo versijas ierobežojumi. Uz svētkiem aizejam lepni ar sevi.
10.05. Krūmiņš izgulējās pirmais un ilgi lamājās. Mēs domājām, ka Ziediņš izdzēris visu alu. Izrādījās, viss ir vēl ļaunāk: Krūmiņš atcerējās, ka esam aizmirsuši ielikt pamatus. Projektā tie, protams, ir aprakstīti, bet dokumentāciju taču lasa tikai lameri.
11.05. Laužam pirmo stāvu. Dusmas, f*! No otras puses, labi ka ātrāk nesākām strādāt, tad būtu daudz vairāk lieka darba.
11.07. Strādājam. Krūmiņš beidz otro stāvu, Lapiņš – piekto. Ziediņš uzgrūdis lifta šahtu līdz devītajam stāvam, tā tagad rēgojas pāri visai konstrukcijai un stiprā vējā aizdomīgi šūpojas. Uz laiku salikām koka balstus.
17.07. Ziediņš ceļ bēniņus un jumtu. Tā kā augšējo stāvu vēl nav, celt nākas uz zemes. Pēc tam uzcelsim ar krānu. Vismaz, Ziediņš uz to paļaujas.
13.08. Lapiņam neiet kopā paneļi. Sprauga vairāk kā metru plata. Piemērotas formas paneļa, lai to aiztaisītu, nav. Lapiņš pasauca Krūmiņu, lai tas aiztaisa ar ķieģeļiem. Krūmiņš atbildēja, ka pašam savu darbu līdz kaklam un, ka vispār, bez paneļu iekšējās arhitektūras pārzināšanas, neko nav iespējams izdarīt.
14.08. Salauzām vairākus paneļus, lai Lapiņš varēt izpētīt iekšējo arhitektūru. Lapiņš lamājas, kliedz, ka paneļu projektētāji esot galīgie lameri.
17.08. Lapiņš aiztaisīja caurumu. Tiesa, no tā paneļi sašķiebās, bet tie jau ir sīkumi. Vadus no abiem paneļiem nācās izvilkt ārpusē un sasiet mezglā. Lapiņš aptina mezglu ar izolācijas lentu un apgalvo, ka viss strādās, ja tikai nesāks līt.
01.09. Būvkombināts ir izlaidis jaunu paneļu versiju, paaugstinātas izturības un siltumizolācijas, ar iebūvētiem sienas skapjiem. Tiesa, ne pēc formas, ne pēc izmēra, tie nav savietojami ar iepriekšējiem un, pie kam, ir trīs reizes smagāki. Lapiņš vēlas izjaukt visu, ko esam uztaisījuši, un pārtaisīt no jauna, ar jaunajiem paneļiem. Knapi atrunājām. Tā kā tā, pamati šādu svaru nemaz neizturētu. Par kādu arhitektūru viņi vispār domā, tie kombināti.
16.09. Atskrēja Ziediņš. Viņam ir ideja. Piedāvā visus logus mājā izveidot ar maināmiem izmēriem. Saka, ka pasūtītājs būs sajūsmā. Pateicām viņam, lai neizlec.
02.10. Krūmiņš ticis līdz piektajam stāvam. Lepns ar sevi. Pievērsām viņa uzmanību tam apstāklim, ka viņa siena ir novirzīta 40 grādu leņķī. Viņš lamājās, bļāva, ka mēs visi esot lameri un neko nesaprotot. Pēc tam apsolīja padomāt.
03.10. Atnāca pasūtītājs. Jautāja, kāpēc siena ir novirzīta 40 grādu leņķī. Paskaidrojām viņam par Korioliusa spēku. Viņš visu uzklausīja, pēc tam pateica, ka viņš, protams, celtniecības jautājumos nekā nesaprotot, bet viņam kaimiņos esot tieši tāda pati māja, un tur siena ir taisna. F*! Neciešu gudrus pasūtītājus. Pēc tam tas idiots Ziediņš viņa klātbūtnē izspļāva par saviem maināmajiem logiem. Pasūtītājs, protams, iedegās un uzstāj, lai taisītu tieši tā. Divkārt f*!
04.10. Jautājām Ziediņam, vai tagad, logu dēļ, nāksies visu jaukt ārā. Viņš apgalvo, ka nē: it kā parastajiem paneļiem esot tāda nedokumentēta funkcija. Protams, uz nama ķieģeļu daļu tas neattiecas. Krūmiņš ir kategoriski pret.
05.10. Krūmiņš atzina, ka ar sienu tiešām kaut kas nav kārtībā. Saka, ka esot nepareizi ielicis kādu ķieģeli. Bet, lai saprastu, kuru tieši, jāpārcilā tie visi. Vienkāršāk ir visu nojaukt un uzcelt no jauna.
06.10. Pārliecinājām Krūmiņu, ka uzcelt visu no jauna no ķieģeļiem viņš jau vairs nepaspēs. Demonstrējām viņam aprēķinus uz kalkulatora. Krūmiņš lamājās, kliedza, ka kalkulatorus esot izdomājuši lameri. Pēc tam tomēr piekrita celt no paneļiem un, no bēdām, aizgāja plostot.
08.10. Lauzām ķieģeļu daļu. Pie reizes sabojājām paneļus. Visa būve krakšķ un draudīgi šūpojas. Nostiprinājām ar koka balstiem un aizgājām spēlēt Quake.
17.10. Krūmiņš nokāpis no plosta. Strādājam.
07.11. Svinam 7-o novembri, vai kā nu tas tur tagad saucas? Komunistu mūsu firmā nav, tādēļ svētkus neviens nebojā.
15.11. Atcerējāmies, ka mums celtnis sniedzas tikai līda astotajam stāvam. Aizsūtījām Lapiņu meklēt jaunu krānu. Spēlējam Quake. Ziediņš sasita Krūmiņu. Aug jaunā maiņa!
24.11. Atgriezās Lapiņš. Celtni nav dabūjis, toties dabūjis baigo ekskavatoru. Piedāvā izrakt dziļu šahtu un uzcelt māju nevis augstumā, bet dziļumā. Saka, ka nekur līgumā neesot minēts, ka 12 stāviem jābūt virs zemes. Knapi atrunājām.
25.11. Uztaisījām smadzeņu šturmu par celtņa problēmu. Pie pēdējās alus pudeles atradām risinājumu. Pametām galveno celtniecību. Ceļam blakus 4-stāvu ēku. Pēc tam uzvilksim celtni uz tās jumta.
25.12. Svinam Ziemassvētkus. Kristiešu mūsu firmā nav, tādēļ svētkus neviens nebojā.
14.01. Neko neatceros. Galva sāp. Veči, kāds tagad gads?
02.02. Nu, liekas, galu galā beidzam 12-to stāvu. Rīt pielāgosim augšā bēniņus un jumtu, ko uztaisīja Ziediņš.
03.02. Ziediņš ir lameris. Jumts regulāri šļūc prom. Pagaidām atstutējām ar celtni. Domājam, ko darīt tālāk.
04.02. Ziediņš cenšas pierādīt, ka viņš nav vainīgs. Vienkārši Lapiņa 12 stāvi ir par četriem metriem augstāki un par pieciem metriem platāki, nekā Krūmiņa 12 stāvi. Noskaidrojās, ka viņi cēluši no dažādiem paneļiem. Bet Ziediņš vienalga ir lameris, jo viņa jumts pēc izmēra nesakrīt ne ar vienu no variantiem. Un viņa lifta šahta, starp citu, arī ne.
05.02. Lāpījām, nostiprinājām un papildinājām jumtu. Krūmiņš saka, ka turēs, ja nesāks snigt.
07.02. Sāka snigt.
10.02. Uzveidojām jumtu no finiera, nokrāsojām kā skārdu. Cerēsim, ka pasūtītājs nepamanīs.
11.02. Testējām liftu. Tas apstājas kaut kur starp stāviem, bet no kabīnes laukā tikt var. Pāra stāvos – rāpus, nepāra stāvos – pievelkoties. Neaizmirst to aprakstīt dokumentācijā.
12.02. Bet vispār lifts kustas drausmīgi lēni. Krūmiņš lamā visus par lameriem un taisās ķerties pie optimizācijas.
13.02. Krūmiņš optimizēja liftu. Tas ieskrējās, caursita jumtu un aizlidoja nezināmā virzienā. Labi, ka jumts ir no finiera – būs viegli salabot. Pēc tam lifta šahta sabruka. Atcerējāmies, ka tā arī nenomainījām koka balstus pret kaut ko izturīgāku. Nekas. Staigāt kājām ir veselīgi.
15.02. Norisinās apdares darbi. Nez kādēļ, kaut kur pazūd krāsotāji un apmetēji. Sarunājām, lai atsūta vēl.
17.02. Atklājās, ka Lapiņa kļūdas dēļ, no otrā līdz sestajam stāvam, durvis veras tikai ieiešanai. Tā rezultātā, šajos stāvos ir savākušies milzums krāsotāju un apmetēju, kas nevar izkļūt atpakaļ ārā. Lapiņš apsolīja visu izlabot. Pagaidām barojam krāsotājus un apmetējus caur logiem.
20.02. Ziediņš beidzot pabeidza savus maināmos logus. Testējām. Noskaidrojās, ka mainot logu izmērus, stikli tajos plīst. Plus pie tā, vēl ir novērojama virkne blakusparādību. Piemēram, viena dzīvokļa viesistabā var iebraukt vanna un klozetpods no cita dzīvokļa. Tāpat, dažkārt pazūd durvis un nobrūk balkoni. Sūdzēties par būvkombinātu nav jēgas – viņi pateiks, ka nevajag izmantot nedokumentētās funkcijas.
21.02. Atnāca pasūtītājs. Vaicāja, vai nevar ieviest projektā nelielas izmaiņas, precīzāk, 12-stāvu mājas vietā uzcelt ciematu no koka kotedžām, kas savienotas ar pazemes tuneļiem. Viņš esot izlasījis, ka rietumos pašlaik esot tāda mode. Neitralizējām Ziediņu, pirms tas paspēja atvērt muti, un pieklājīgi, taču stingri, paskaidrojām pasūtītājam, ka viņam nav taisnība.
22.02. Balkoni turpina nobrukt, kaut gan maināmos logus mēs vairs neesam aiztikuši. Acīmredzot, tas ir kaut kāds neatkarīgs gļuks. Kas tieši, meklēt jau ir par vēlu, tā ka, vienkārši, norāvām atlikušos balkonus, tālāk no grēka. Mēģināsim iestāstīt pasūtītājam, ka tas ticis darīts optimizācijas nolūkos.
23.02. Svinam 23. februāri. Militāristu mūsu firmā nav, tāpēc svētkus neviens nebojā. Sieviešu arī nav, tāpēc dāvanas neviens nedāvina. Skumji.
25.02. Ziediņš centās uzlabot savus logus. Rezultātā puse no tiem sarāvās līdz nulles izmēram un atpakaļ neizvēršas. Pateicām viņam, lai vairāk nelecas, citādi būs vēl sliktāk.
27.02. Atcerējāmies, ka tā arī aizmirsām izveidot parādes ieeju. Apsvērām, vai māja nesabruks, ja mēģinātu to izcirst tagad. Lapiņš teica, ka labāk neriskēt. Krūmiņš nosauca viņu par lameri un piekrita. Neaizmirst aprakstīt dokumentācijā ieeju caur logu kā dizaina īpatnību.
01.03. K-kā, pirmais marts?! No kurienes?! Vakar taču vēl... F*! Kas gan varēja padomāt, ka šitajā lameru februārī ir 28 dienas! Iznāk, ka objekta nodošana ir nevis pēc nedēļas, bet parīt?!
02.03. Vakars. Strādājam 24 četras stundas diennaktī, nemaz nepamozdamies.
03.03. Pārliecinājām pasūtītāju, ka mums nepieciešama vēl viena diena funkcionalitātes testiem. M- jā, nu gan mēs vakar sastrādājām... Bet vispār nav nemaz tik traki. Nu un kas, ka dažas durvis atrodas grīdā vai griestos, vai arī ved no desmitā stāva tieši uz āru, dažos dzīvokļos principā nav iespējams iekļūt, sanitārais mezgls dažviet ir savietots ar virtuvi, pusē mājas nav ūdens, otrā pusē – elektrības, kanalizācija izbeidzas sestajā stāvā, bet kāpnes no astotā uz devīto nācās uztaisīt no virvēm? Galvenais ir – izvadāt pasūtītāju pa pareizo maršrutu. Un vēl – paspēt līdz rītam izzudušo logu vietās izkārt bildes ar ārpuses ainavu attēliem...
04.03. Yes! Yes! Mēs to izdarījām! Atzīmējam objekta nodošanu. Es dzeru maz, man vēl jāpaspēj uzrakstīt atlūgumu, pirms visa tā uzparikte sabrūk pie velna...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru