Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Vai gaidāma izglītības revolūcija?

Pēc dabas esmu slinks cilvēks. Bet dažreiz man uznāk iedvesma un sāku interesēties par kaut ko citu, nekā tehnoloģijas un ar tām saistītām lietām. Un tā tas notika arī šoreiz, kad sāku mazliet iedziļināties pašreizējā izglītības procesos un kas sagaida to nākotnē. It īpaši pēc Roberta Ķīļa paustās informācijas, ka skolēniem ir nepieciešams samazināt skolas somas smagumu. Ņemot vērā, ka man ir 2 bērni, kas pabeidza 5. un 8. klasi, tad šāda interese ir labi saprotama. Vajag taču uzzināt, kas mani kā vecāku sagaidīs nākamos mācību gados un ar kādi izdevumi mani sagaida!

It kā viss ir skaidrs uz pašsaprotams - skolēnu soma ar mācību grāmatām, burtnīcām un citām lietām ir pārāk smaga un to nepieciešams atvieglot. Tam es arī piekrītu. Pats zinu, ka 5. klases skolēna mugursoma bieži vien ir smagāka pat par manu datorsomu ar portatīvo datoru iekšā. Tāpēc es arī piekrītu, ka nepieciešams iet līdzi tehnoloģijām un atvieglot bērnu skolas somu.

Kā jau iepriekš rakstīju, man uznāca iedvesma un sāku palasīt, ko tad Ķīļa kungs savā Twitter profilā par visu šo lietu raksta un kādās diskusijās ielaižas. Palasoties visas diskusijas, mani sāk mākt bažas, vai tiešām Ķīļa kungs izvērtēs visus aspektus un pieņems labāko risinājumu vai arī kārtējo reizi šeit būs tikai čomu sarunāšana un visus darījumus noslēgs pazīstamu cilvēku starpā?

Bet nu mazliet par pašu lietu. Nevienam nav brīnums, ka mūsu izglītības ministrs grib digitalizēt mācības skolās. Arī es tam piekrītu! Kāda jēga staipīt apkārt smagās mācību grāmatas un darba burtnīcas, ja tas jau sen ir pieejams digitālā formātā! Tik vien tāds sīkums, ka ne katram skolasbērnam ir pieejama iekārta, uz kuras to mobili un ērti var izmantot. Bet gan jau tas kaut kā nokārtosies!

Tā es mierīgu sirdi dzīvoju līdz uznāca iedvesma un palasīju ministra čivinājumus. Un tad nu man ir uznākusi liela neziņa - vai tiešām ministra kungs neko negrib zināt par citu izdevniecību piedāvātiem materiāliem, ka jau pats sāk reklamēt Lielvārda materiālus? Vai arī Ķīļa kungs ir tik liels Apple fans un Lielvārda čoms (ja kļūdos, esmu ar mieru ņemt savus vārdus atpakaļ, bet pēc tvītiem man radās tāds iespaids), ka nemaz neinteresē citas platformas un risinājumi? 
Kāpēc es kļuvu tik agresīvs? Pēc šiem pašiem tvītiem es nopratu, ka Ķīļa kungam šie Lielvārda materiāli patīk un tagad tik tāds sīkums kā līguma noslēgšana ar Lielvārdu, lai tas var sākt apgādāt skolas ar saviem materiāliem un iPad'iem. Kāpēc man radās tāda pārliecība? Jo Ķīļa kungs aktīvi atbild un popularizē tieši šī ražotāja darbus, bet uz konkurentu teikto, ka arī viņiem ir digitālie materiāli un jau diezgan sen, ministra kungs īpašu uzmanību pat nepievērsa.

Nepārprotiet mani, es neesmu pret mācību materiālu digitalizēšanu un modernāku ierīču ieviešanu skolēnu ekipējumā. Es esmu par to! Bet neuzskatu, ka iPad ir labākā iekārta, kas ir nepieciešama skolēnam.

Bet nu visu pēc kārtas.
Mācību materiāli.
Tas ir labi, ka Lielvārds izveidojis savus mācību materiālus, ko piedāvāt skolēniem. Arī Zvaigzne ABC piedāvā mācību materiālus digitālajā formātā. Gan jau vēl ir arī vēl kāds trešais un ceturtais, kuram ir ko piedāvāt šajā sakarā. Vēl var arī pieminēt LIIS digitālos materiālus.
Es jau vairāk uzskatu, ka Izglītības ministrijai vajadzētu izsludināt tenderi un ka uz materiālu piedāvāšanu/ izstrādi varētu pieteikties jebkurš. Nedomāju, ka kāda programmatūras izstrādes kompānija Latvijā negribēs piedalīties šādā iepirkumā. Tur taču apgrozīsies miljoni! Un arī dažādi frīlanceri varēs apvienoties grupās un pieteikties materiālu izstrādei. Pie reizes konkursa nolikumā varētu iekļaut punktus, ka materiāliem ir jābūt pieejamiem uz jebkuras platformas, ne tikai vienā vidē un ka šos materiālus jāspēj izmantot arī ar jebkuru tehnikas izpildījumu.
Runājot par mācību grāmatām - tur viss ir vienkārši. Jābūt tekstam, kas izskaidro vielu, jābūt attēliem, kas papildina tekstisko informāciju. Iespējams, ka varētu iekļaut arī multimediju failus, lai vizuāli būtu vieglāk saprast vielu.
Runājot par darba burtnīcām - tur vairs nederēs tikai vienkāršs PDF fials, kuru var izdrukāt. Tām ir jābūt tādām, lai izpildāmo lapu varētu aizpildīt un nosūtīt skolotājam, piemēram pa e-pastu vai arī automātiski tiek nosūtīts skolotājam. Tas jau vairāk ir atkarīgs no materiālu izstrādātāja.
Tehnika.
Izlasot tvītus, nopratu, ka Ķīļa kungs gribētu apgādāt visus skolēnus ar iPad'iem. Es tomēr neuzskatu, ka tā būtu labākā tehnika, ko iegādāties skolēnam. Ir taču pieejami lētāki Android planšetes un dažādi netbuki. Nemaz nerunājot par vienkāršām e-grāmatu lasītājiem - gan melnbaltajiem, gan arī krāsainajiem. Tātad, tehnikas izvēle ir diezgan liela, lai nebūtu jāiekļaujas vienas tehnikas robežās.
Gribētos arī zināt, kā ministrs iedomājās šo planšetu izmantošanu. Vai tikai skolās? Un tad otru planšeti skolēnam vajadzēs mājās? Tas izklausās pārāk neloģiski, jo ne jau visu skolēnu vēcāki varēs atļauties iegādāties planšeti mājas lietošanai. Ja visas planšetes iepērk Izglītības ministrija un skolēns to var lietot arī mājās, vai šīs planšetes spēs izturēt vairāk par vienu mācību gadu? Redzot, kā bērni izturas ar savām mācību somām (mētā tās pa gaisu, nomet, kur pagadās un dažreiz uz tām uzsēžas virsū - nejauši, protams), planšetes ilgi nebūs ideālā stāvoklī. Un var jau arī gadīties, ka bērns to planšeti var vienkārši pazaudēt. Vai arī tai būs saskrāpēts ekrāns un nobružāta. Un tad vecākiem nāksies vietā pirkt jaunu planšeti? Tas nebūtu izdarāms lielākai daļai vecāku.
Tāpēc labāks risinājums ir tad, ja materiāli uzreiz ir pieejami dažādām platformām un daļēji izpildītos mācību darbus var pabeigt mājās no sava datora. Tagad jau gandrīz katram bērnam mājās ir dators. Un tad nav svarīgi, kāda tehnika tiek izmantota skolā un kādu tehniku skolēns izmantos mājās. 

Nākamais svarīgais jautājums ir tieši naudas jautājums. No kurienes tiks ņemta nauda, lai varētu veikt iepirkumu? Cik man ir zināms, tad budžetā nekādas tādas lielas summas nav paredzētas. Vai tad ir paredzēta kāda Eiropas Savienības nauda skolas materiālu digitalizācijai, par ko neviena sabiedrības daļa neko nezina?

Es jau saprotu, ka Ķīļa kunga komentāru pie sava raksta es nesagaidīšu, bet jebkurš cits, kuram ir ko teikt par šo tēmu, droši var izteikt savas domas komentāros.

4 komentāri:

  1. Cepiens pilnīgi nevietā.

    Tviterī izskan daži tvīti, kuros var redzēt, ka tiek veikta izpēte un cilvēks mēģina noskaidrot situāciju, bet šeit šie tvīti tiek tulkoti kā uzbrukums izglītības sistēmai un tiek izzīlēts, kādi tik likumi un lēmumi tiks pieņemti šo tvītu iespaidā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Visu cieņu Ķīļa kungam - viņš tomēr ir spējis to pacelt mazliet augstāk un arī notiek kaut kāda virzība šajā jautājumā. Es ceru, ka viņš arī spēs to visu novadīt līdz galam. Un to arī viņam novēlu!
      Es arī ceru, ka cepiens ir nevietā un beigās viss būs kārtībā un tiks ņemts vērā gan labākais produkts, gan izdevīgākais piedāvājums.
      Un katrs rakstīto tekstu uztver savādāk. Vienam tas ir uzbrukums, citam viedokļa paušana, citam vēl kaut kas cits. Tāpēc mēs arī dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram indivīdam ir iespēja izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā.

      Es saprotu un atbalstu, ka ir nepieciešams izdiskutēt labāko variantu un izskatīt visus iespējamos variantus. Bet tieši šajā jautājumā man bija sākušas mākties bažas - uz Lielvārda tvītiem ministra kungs atbild un aicina visiem izteikt savus vērtējumus un aktīvi par to tvīto, bet tiklīdz piedāvā arī Zvaigne ABC materiālus apskatīt, tad tur nekādas aktivitātes neseko.
      Ja es būtu ministrs un man pasaka, ka ir arī citi materiāli, tad vismaz pateiktu, ka vēlāk apskatīšos, bet nevis tos vispār ignorēt. Es pieņemu, ka viņš arī citus variantus apskatīs. Un es ceru, ka būs arī vēl kāds trešais un ceturtais tirgus spēlētājs, kas gribēs kaut ko piedāvāt.

      Es labrāt redzētu, ka minisrija izstrādā vadlīnijas un noteikumus, kādiem ir jābūt digitālajiem materiāliem. Un tad jebkurš komersants var izstrādāt savus materiālus un tos piedāvāt skolām. Ne tikai izdevniecības. Un skolas pašas izvēlas, ko lietot. Līdzīgi, kā tas pašlaik ir ar mācību grāmatām un darba burtnīcām.
      Ministrija varētu tikai izsludināt starptautisku tenderi iekārtu iepirkšanai tieši skolām. Tad būtu iespējams izvēlēties no dažādiem risinājumiem un pieņemt labāko variantu. Un ne vienmēr tās varētu būt planšetes. Varētu būt arī netbuki katrā klasē uz katra glada. Risinājumi ir daudz un dažādi.

      Dzēst
  2. Man tas varētu izskatīties tā - uz vietas skolā ir planšetdatori uz visiem galdiem, katram skolēnam. Mūsdienās mājās gandrīz visiem ir datori uz tiem ir jau internets un var izveidot kādu lietotni šīm grāmatām. Ja gadījumā mājās nav datora, tad var iegādāties nepieciešamos mācību līdzekļus papīra (grāmatu) versijā, bet skolā viņiem būtu tās grāmatās planšetdatoros.
    Vēl būtu ļoti labi, ja tu pērc grāmatu un iekšā ir kods, ko ievadot šajā lietotnē tu iegūsti arī elektronisko versiju.

    Runājot par naudu, tad es, kā skolēns, no sava skata punkta varu teikt to, ka gan jau tiks piesaistīta Eiropas Savienības nauda. Pēdējos divos gados notika eksakto zinātņu telpu modernizācija (bioloģija, fizika, ķīmija, matemātika), telpās tika ievietotas interaktīvās tāfeles, ķīmijas un bioloģijas telpās izvietoja izlietnes un vēl man neizprotami rīki, laboratorijas darbu veikšanai, visas telpas tika arī izremontētas. Tur tika piesaistīta ES nauda, bet cik es dzirdēju no zinošākiem cilvēkiem, tad visi piederumi, tika iegādāti par ļoti augstām naudām, to varētu arī izdarīt lētākā ceļā.

    Zvaigznes ABC cepiens ir nevietā, jo lielākā daļa grāmatu, kas patiešām atbilst IZM standartiem jau vairākus gadus nāk no Lielvārda un Rakas (Zvaigzne turās, galvenokārt, valodās). Izdevniecībām gan ir problēmas ar cenu izgudrošanu, daudzas grāmatas maksā patiešām dārgi.

    Mājas darbu pildīšana datorā it kā ir laba lieta, bet labāk, lai paliek uz papīra. Cilvēkam nevajag zaudēt spēju rakstīt ar savām rokām, varbūt smieklīgi, bet tomēr traģiski - jau mūsdienās daudziem skolēniem rokraksti ir nekādi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Varētu būt gan planšetes, gan arī galdi ar iebūvētu monitoru un klavieri. Ir redzēti, ka monitorus var speciāli izvilkt,kad ir vajadzīgs. Un kad nevajag, tad atkal iebāž/ iestumj galdā. Un galdu tad var izmantot kā parastu rakstāmgadu. Ja kādam bērnam vecāks nopērk kādu planšeti, lai tad viņš to papildus arī izmanto, līdzīg kā ar mobilajiem telefoniem.
      Par darba burtnīcām es varu piekrist - rokraksts tiešām būtu vajadzīgs uzlabot. Arī pašam tagad rokraksts nu ir tāds skribelīgāks palicis :)
      Bet paskaties, kur mūsdienās vēl kaut kas ir jāraksta? Visur jau ir gatavas veidlapas datorā, ko ar datorrakstu var aizpildīt. Un pēc tam tik izdrukāt un parakstīt!
      Par naudām man nāksies Tev ticēt, jo pašam ar to saiknes nav. Un man cepiens ir par to, ka man radās iespaids, ka vienam tirgus dalībniekam tiek dota priekšroka. Ja tiek sludināts tenderis, tad arī es kā programmētajs varu tur piedalīteis. Ja man ir brīvs laiks un vēlme :)

      Dzēst