Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

otrdiena, 2012. gada 6. novembris

Pieaugušo spēles bērnu pasaulē. Vai otrādāk. Jeb grāmata "Endera spēle".

Biju nopircis grāmatu "Endera spēle" elektronisko variantu (autors Orsons Skots Kārds). Par grāmatas izlasīšanu biju nolēmis jau tad, kad grāmatu veikalā biju pāršķirstījis šīs grāmatas papīra variantu un palasījis dažas grāmatas lapas. Grāmata mani ieinteresēja. Tāpēc atradu izdevniecības SIA "The White Book" izdoto e-grāmatu, lai savā iemīļotā vidē mierīgi to varētu izlasīt. Drošības labad piebildīšu, ka elektronisko variantu piedāvā nevis pats izdevējs, bet gan cita kompānija vārdā Burlicis SIA. Viņi piedāvā elektronisko grāmatu gan EPUB formātā, gan arī Kindles formātā. Un izskatās, ka viņi e-grāmatas piedāvā arī Apple Store vidē.

Grāmatas žanrs ir fantastika. Un darbība risinās tālā, tālā nākotnē. Uz pasaules ir iestājies daudz maz miers, jo visiem ir citas problēmas, ar ko cīnīties - citplanētiešiem, kas apdraud Zemi. Bet tie nav parastie citplanētieši, kādus tos attēlo pa TV. Bet gan kukaiņveidīga rase, kas ir ļoti attīstījusies. Un tagad Zemes iedzīvotāji gaida kārtējo iebrukumu.

Bet ne tikai tas satrauc zemiešus. Tā kā uz Zemes ir pārapdzīvotība, tad vienai ģimenei drīkst būt ne vairāk kā 2 bērni. Un to visu kontrolē valdība, lai nebūtu pārāk liela dzimstība. Jāpiebilst, ka Zemi galvenokārt kontrolē 2 lielvaras - ASV un Krievija, kas savos kontinentos ir izveidojušas apvienības, savienības vai blokus. Bet pašlaik tās ir apvienojušas spēkus un savus labākos militāros prātus, lai kopīgiem spēkiem stātos pret iebrucējiem.

Bet galvenais jautājums ir - kas ir Enders un kas tā ir par viņa spēli? Grāmatas sākumā uzreiz tiek rakstīts, ka Enders ir parasts zēns, kas ir 6 gadus vecs. Patiesību sakot, viņš nemaz tik parasts arī nav. Pirmkārt tāpēc, ka viņš ir trešais bērns saviem vecākiem un otrkārt - viņš, tāpat kā viņa brālis un māsa, ir ļoti apdāvināts bērns. Gan Enderu, gan arī viņa brāli un māsu, uzmanīja militāristi (gaisa flote), lai varētu izveidot par lieliskiem un vislabākajiem gaisa kuģu komandieriem. Bet uz akadēmiju tika tikai Enders, jo brālis un māsa izgāzās.

Un spēle tā ir tāpēc, ka Enders, vēl būdams bērns, tiek mācīts gaisa kuģu akadēmijā. Un tur ir arī vēl citi bērni, gan tikpat jauni kā viņš, gan arī jau mazliet vecāki. Un, kā jau tas ir ar bērniem, tad vislabāk viņi visu apgūst spēlējoties. Gan komandējot nelielu armiju akadēmijā, gan arī vēlāk komandējot spēļu gaisa kuģus (datorizētā veidā). Beigās jau viņš komandē arī īstu flotili, kaut arī pats to tajā brīdi nemaz nezināja.

Beigu beigās iezemieši tomēr uzvarēja. Bet tad Enders pa īstam izprata kukaiņnācijas īsto dabu un sāka meklēt vienīgajai pāri palikušajai kukaiņu kūniņai jaunu mājvietplanētu. 

Grāmata bija uzrakstīta viegli lasāmā fantastikas žanrā. Kaut arī grāmatai bija savas 257 lapaspuses, to lasīt bija viegli un aizraujoši. Kad grāmatu sāk lasīt, bija grūti to nolikt malā un pārtraukt lasīt. Kaut esmu to jau izlasīji, es tomēr to varētu izlasīt vēl kādu reizi.

Ieteiktu to izlasīt visiem, kas gan ir fantastikas žanra cienītāji, gan arī tiem, kas nav šī žanra cienītāji. Jo vienaldzīgs nepaliks neviens lasītājs.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana