Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Mana dzīve grāmatās

Biju manījis interneta plašumos un Twitterzemē klaiņojam akciju, kad grāmatu (un tagad arī ne-grāmatu) blogeri pastāsta par sevi un saviem grāmatu atklājumiem un mīļākajām grāmatām. Lai kā man negribētos, bet šīs epidēmijas vilnis nu ir skāris arī mani.

Turpināt šo interesanto akciju saņēmu no Sintijas, kas mani mīļi aicināja tur piedalīties un padalīties ar savu pieredzi un skatījumu. Kaut arī uzaicinājumu turpināt šo rakstu sēriju saņēmu jau krietnu laiciņu atpakaļ, tikai tagad saņēmos un atvēlēju laiku tā uzrakstīšanai un pabeigšanai.

Viss šajā padarīšanā ir samērā vienkāršs - sākumā iepazīstini ar sevi, pēc tam atbildi uz 5 jautājumiem un beigās nodod stafeti citam blogerim.
Tad nu mēģināšu to visu veikt pa soļiem.

Iepazīšanās.
Kā jau tas visiem ir zināms, esmu Andris. Dzimis kā cilvēks, bet pēc būtības programmētājs. Cilvēks ar labu humora izjūtu, kuram patīk zinātne un tehnoloģijas.

Jautājumi un atbildes.
1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).
Ja citi ar lielu lepnumu var teikt, ka grāmatas sākuši lasīt agrā bērnībā un vecāki (vecvecāki) viņiem ir priekšā lasījuši un mācījuši lasīt, tad manā gadījumā tā nemaz nebija. Iespējams, ka vecāki man kādreiz ir lasījuši priekša kādu grāmatu, bet es to neatceros. Bet atceros, ka bērnībā mani grāmatu lasīšana nemaz neaizrāva. Man tajā laikā labāk patika skatīties multenes vai arī bērnu filmas pa TV vai ar vienaudžiem skraidīt pa pagalmu un spēlēt kariņusfuteni vai arī vienkārši dauzīties pagalmā.
Ar roku uz sirds varu droši apgalvot, ka bērnībā neesmu izlasījis nevienu par klasiskām bērnu grāmatām sauktajiem izdevumiem - ne Vinniju Pūku, ne Pepiju Garzeķi, pat ne Karlsonu, Lotiņas un Antonus ar Punktiņiem.
Bet tā nav, ka bērnībā biju analfabēts un neko nelasīju. Man patika lasīt anekdotes un īsus humoristiskus stāstiņus žurnālos. Vienmēr, kad bija kāds žurnāls, tad vispirms lasīju anekdotes. Šāds netikums man ir saglabājies līdz pat šodienai - jebkurā žurnālā/ avīzē vispirms meklēju anekdošu sleju. Ja tādas nav, tad tas ir slikts izdevums.
Bet biju palasījis arī citādākas grāmatas. Vislabāk man atmiņā ir palikusi grāmatas par Jungas Artūra Asprātiņa piedzīvojumiem. Man pat šķiet, ka to es biju izlasījis pat vairākas reizes.
Apmēram pusaudža vecumā pirmo reizi izlasīju vienu zinātniskās fantastikas grāmatu un tā arī saslimu ar zinātniskās fantastikas žanru. Vismīļākā man ir Staņislava Lema daiļrade.

2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
Grūti pateikt, jo tad ir precīzi jānodefinē, kas skaitās pieaugušo grāmata. Bet bērnībā es ar pieaugušo grāmatām neaizrāvos (skatīt iepriekšējo atbildi). Bet vislabāk man patika Staņislava Lema grāmata "Magelāna mākonis", kas arī atvēra manas acis plašāk un lika saprast, ka grāmatu pasaulē nav nekā labāka par zinātniskās fantastikas žanru.

3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.
Man pat ir grūti izdalīt vienu grāmatu. Šo vietu man dala divas grāmatas - no zinātniskās fantastikas un humoristiskās literatūras žanriem. Bet man šķiet, ka manu dzīvi un domāšanas veidu tās nav izmainījušas.
Lai kā arī tas neliktos dīvaini, mana mīļākā grāmata šajā vecumā bija Staņislava Lema "Solaris", ko līdz tam brīdim vēl nebiju izlasījis. Un tad manās rokās un īpašumā nonāca  Pelhama Grenvila Vudhauza humoristisko stāstiņu grāmata "Strihnīns zupā", kuru lasot smējos tā, kā līdz tam brīdim vēl nebiju smējies.

4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
Lai arī tikai nesen esmu izlasījis Aizeka Azimova grāmatu "Es, Robots", ko līdz šim nebiju izlasījis vai Orsona Skota Kārda "Endera spēles" (abas ir zinātniskās fantastikas žanra grāmatas un man tās patika), tad tomēr vismīļākā pēdējā laikā lasītā grāmata man ir Jūna Jansona "Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda".
Bloga rakstīšana īpaši nav iespaidojusi grāmatu lasīšanu. To man vēl arvien patīk darīt un labas grāmatas kompānijā ir patīkami pavadīt laiku. Bet grāmatu blogus īpaši neapmeklēju un aktīvi nelasu, ja nu vienīgi gribu uzzināt, par ko ir kāda konkrēta grāmata un Google kā rezultātu man izdod kādu bloga ierakstu. Un tas ir arī tikai tādēļ, ja man ir slinkums aiziet uz grāmatu veikalu to pāršķirstīt vai arī izdevējs nav ielicis kādu grāmatas fragmentu, ar ko man iepazīties.

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.
Jau kādus 10 gadus patīk lasīt grāmatas elektroniskā veidā. Tas viss sākās ar HP iPaq plaukstdatoru, kurā tad arī sāku lasīt grāmatas. Un tagad ar Asus PadFone e-grāmatu lasīšana jau ieiet citā līmenī un to darīt ir jau daudz patīkamāk, baudāmāk un ērtāk. Bet paši e-grāmatu e-lasītāji mani kaut kā nav spējuši piesaistīt.

Tā nu nemanot ir pienācis laiks stafetes kociņa nodošanai, ko nodošu Endijam, jo citi man zināmie blogeri jau ir devuši savu artavu šajā pasākumā.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana