Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

pirmdiena, 2015. gada 23. marts

Atskats uz Accenture Latvia rīkoto IT tendenču pētījuma "Technology Vision 2015" prezentāciju

17.03.2015 biju ielūgts uz vienu tīri interesantu prezentāciju - IT tendenču pētījumu "Technology Vision 2015", ko veica Accenture Latvia. Šo pētījumu prezentēja Accenture Latvia reģionālais vadītājs Maksims Jegorovs.

Viss pētījums bija sadalīts 5 lielās daļās:
  1. Interneta ES (The Internet of Me)
  2. Resultātu ekonomika (Outcome Economy)
  3. Platformas (r)evolūcija (Platform (R)evolution)
  4. Inteliģents uzņēmums (Intelligent Enterprise)
  5. Pārdomāts darbaspēks (Workforce Reimagined)
Pieaugot datu apjomam un attīstoties tehnoloģijām, nākotnē uzņēmumiem ir jāparedz, ka vienlīdz svarīga būt ne tikai darbinieku, bet arī tehnoloģiju apmācība. Pētījums ziņo par tendencēm, kuras no informācijas tehnoloģiju redzespunkta ietekmēs biznesa procesus turpmāko gadu laikā. 

Šī gada pētījumā uzsvars tika likts uz digitālā biznesa tendencēm nākotnē, kā arī uz tiem uzņēmumiem un zīmoliem, kas pierādījuši sevi kā pasaules līmeņa novatoriskākie šī virziena darboņi. Pētījums balstās uz iepriekšējos divos gados izpētītajām idejām - ikvienam biznesam un nozarei ir jākļūst digitālam un uzņēmumi, kas neseko līdzi digitālām tendencēm un neievieš savos procesos digitālas inovācijas, kavē un neveicina kopējo attīstību.

1. Interneta ES: mūsu pasaule, personalizēta (The Internet of Me: Our world, personalized)
Arvien vairāk ikdienā lietojamu priekšmetu un objektu tiek saslēgti tiešsaistē. Tie iegūst, uzglabā un apkopo mūsu paradumus, ko izmanto savas veiktspējas uzlabošanā. Daudzas lietas kļūst personalizētas - ikviens var uzstādīt savu izvēlēto ziņu plūsmu, rekomendēt citiem savu pieredzi vai izvēli. Var arī likt tehnoloģijām atcerēties savus paradumus, lai piedāvātu tieši man iecienītāko mūziku, ziņu tematus vai darbību. 

Daudzi uzņēmumi pasaulē izmanto tiešsaistes funkciju sniegto informāciju par patērētāju rīcību un paradumiem. Uzņēmumi, kuri seko līdzi jaunākajām tehnoloģiju tendencēm pasaulē, piedāvā maksimāli personalizētus produktus, tādējādi iekarojot patērētāju uzmanību un piesaistot vai pat pieradinot viņus pie tā komforta, ko sniedz lietas, kas spēj personalizēt. Liela daļa uzņēmēju atzinuši, ka tieši objektu personalizēšanas funkcija un informācija par patērētāju paradumiem un pieredzi būs noteicošais konkurējošais spēks starp visiem uzņēmumiem tuvāko gadu laikā.

Šāda lietotāju pieredzes kolekcionēšana ir pamats jaunām partnerattiecībām tirgus ekosistēmā. Patērētājam ar konkrētu zīmolu vai preci veidojas daudz stiprākas saites, nekā tas bija līdz šim. Starp preci vai pakalpojumu par nevajadzīgu posmu kļūst, piemēram, veikali un viesnīcu recepcijas, jo interneta risinājumi aizstāj pārdevēju, viesnīcas personāla un citus cilvēku resursus.
Bet no otras puses skatoties, uzņēmējs par kādu produktu var piedāvāt arī lielāku cenu nekā tam ir tirgus vērtība. Līdz ar to arī pašam patērētājam ir jāseko līdzi, vai piedāvātā prece un pakalpojums atbilst norādītajai cenai.

2. Rezultātu ekonomika: tehnoloģijas rada nopietnu rezultātu (Outcome Economy: Hardware producing hard results)
Biznesa modelis, kas novirza uzmanību no lietu pārdošanas uz rezultāta pārdošanu. Kā spilgtāko šīs tendences piemēru var minēt Barselonā esošo teātri "Teatreneu", kura apmeklētāji maksā nevis par izrādi, bet par katru smiešanās reizi izrādes laikā. Lai fiksētu un piestādītu rēķinu katram teātra apmeklētājam, tika izveidota smaida atpazīšanas tehnoloģija, kas fiksē katru klienta sejas kustību un identificē to starp visām citām sejas izteiksmēm.

Vadošie pasaules uzņēmumi, nonākot digitalizācijas ērā un internetam kļūstot nozīmīgākam, līdzīgi kā spāņu komēdiju teātris izmanto gudrās iekārtas, lai dotu klientiem to, ko viņi patiešām vēlas: nevis vairāk produktu, bet jēgpilnāku patērētāja ieguvumu.

Kā uzskatāmāku piemēru varētu minēt parkošanās aplikāciju, kura Losandželosas iedzīvotājiem ziņo par brīvajām auto vietām. Savukārt veselības jomā arvien populārāka kļūst uzraudzības sistēma, kas pacientam liek ievērot ārsta norādījumus. Ar īpašu programmu un sensoriem tiek aprīkots pacienta televizors, kurš fiksē, vai pacients konkrētā laikā veic ārsta norādījumus. Un tikai tad, ja pacients ir šos uzdevumus (ārsta norādījumus) veicis, viņš saņem apdrošinātāja kompensāciju. Līdzīgi ir ar modernajām zālēm, kuras iespējams izsekot, lai pārliecinātos par zāļu lietošanu un ietekmi uz pacienta veselību.

Vēl viens spilgts piemērs, kā rezultatīvās ekonomikas tendence maina biznesa modeli, ir amerikāņu lauksaimniecības zīmola "Mansanto" pieeja. "Mansanto" iegādājās uzņēmumu, kurš fiksēja visus ar lauksaimniecību pieejamos datus kopš 19. gadsimta sākuma – laika apstākļus, ražas likumsakarības, izmantotās ķimikālijas un citas. Izmantojot šos apjomīgos datus, uzņēmums ik gadu izstrādā algoritmu, kas sniedz ziņas un ieteikumus, kas būtu jādara, lai raža būtu maksimāla – kādas ķimikālijas jālieto, vai gads ir piemērots kukurūzai vai citām kultūrām, cik daudz ūdens nepieciešams u.tml. Šie secinājumi, ko spēj sniegt viena uzņēmuma datu apkopojums, lauksaimnieku padara par vienkāršu tehnisku darbinieku, kuram nav nepieciešama loģiska domāšana un spriestspēja, jo programma spēj pieņemt lēmumu viņa vietā.

3. Platformas (r)evolūcija: ekosistēmu definēšana, industriju pārdefinēšana (Platform (R)evolution: Defining ecosystems, redefining industries)
Viens no izplatītākajiem un saprotamākajiem platformas piemēriem ir strauju popularitāti ieguvušais sociālais tīkls "Facebook", kas strauji izkonkurē mazāka mēroga nacionālās sociālo mediju platformas. Jo valsts kļūst eksportspējīgāka, jo vairāk cilvēkiem ir sadarbības partneru, draugu un paziņu no citām valstīm, kas nosaka komunikācijas virzienu – globālas platformas lietošanu, ekosistēmā, kuras vienojošais elements ir vēlme savstarpēji sazināties.

Ekosistēmas apvienos cilvēkus un biznesus, kuri darbojas, lai sasniegtu līdzīgus mērķus. Četri no pieciem aptaujātajiem uzņēmējiem atzīst, ka pavisam tuvā nākotnē viena uzņēmuma vai industrijas robežas izplūdīs un industriju platformas transformēsies par ekosistēmām. Nākotnes biznesa virziens ir koncentrēties nevis uz "es", bet "mēs". Spilgts piemērs ir zīmols "JohnDeer". Šis zīmols vairs nenozīmē tikai lauksaimniecības tehniku, tā ir ekosistēma, kas sevī ietver visas ar lauksaimniecību saistītās jomas. Tā ir gan lauksaimniecības tehnika, gan lauksaimniecības zemes, sēklas, mēslojums, procesu pārvaldība un produkcijas pārdošana.

4. Inteliģents uzņēmums: milzīgs datu apjoms, viedākas sistēmas - labāks bizness (Intelligent Enterprise: Huge data, smarter systems - better business)
Daudzi lēmumi uzņēmumos tiek pieņemti intuitīvi, balstoties uz pieredzi, zināšanām un likumsakarībām. Pateicoties lielajam datu apjomam, kas ar katru brīdi kļūst arvien apjomīgāks, balstīt lēmumus uz intuīciju vairs nevajadzēs. Uzņēmumiem lēmumu pieņemšanai tuvākā nākotnē nebūs vajadzīgi vidēja līmeņa vadītāji. Lēmumus, kas būs balstīti uz detalizētu un apjomīgu datu analīzi un likumsakarībām, pieņems mašīnas. Uzņēmumos būs vajadzīgi cilvēki, kuri vadīs procesus un organizēs darbu, nevis vadīs un pieņems lēmumus.

Otrs piemērs, kas raksturo milzīgo datu apjoma ietekmi uz biznesu, ir medicīnas nozare. Piemēram, šobrīd katru nedēļu pasaulē tiek veikti vairāki atklājumi onkoloģisko slimību ārstēšanā. Zinātnisko pētījumu ir tik daudz, ka ārsti nespēj iepazīties ar visiem. Taču visu gadiem krāto informāciju par visiem vēža tipiem, simptomiem un ārstēšanas metodēm ir iespējams apvienot sistēmā, kas ir spējīga izdarīt likumsakarīgus secinājumus, lai katram vēža tipam piedāvātu efektīvāko ārstēšanas metodi. Jo vairāk datu par pašu slimību, pacientu slimības vēsturi, dzīvesveidu un apstākļiem, jo precīzāk dators spēj ģenerēt ārstēšanās ieteikumus. Salīdzinājumā ar ārstu, dators spēj daudz īsākā laikā apkopt un salīdzināt pieredzi un izdarīt loģiskus secinājumus, apejot subjektīvo ārsta intuīciju.

5. Pārdomāts darbaspēks: cilvēka un tehnoloģiju sadarbošanās (Workforce Reimagined: Collaboration at the intersection of humans and machines)
Darba attiecības un cilvēku organizēšanās spējas un attieksme strauji mainās. Piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmumu lielākais konkurents ir ārštata speciālists. Arvien vairāk cilvēku izvēles strādāt individuāli, nevis lielās korporācijās. Latvijas kontekstā tas draud ar to, ka no individuāla darba veikšanas netiek maksāti nodokļi, līdz ar to pastāv iespēja, ka valsts nespēs sevi uzturēt.

Jāņem vērā, ka arvien biežāk uzņēmumos atsevišķas funkcijas sāk pārņemt tehnoloģijas, mašīnas un roboti. Nākotnē jāparedz budžets ne tikai cilvēku, bet arī mašīnu apmācīšanai. Jo vairāk un jo precīzākus datus varēs iedot šīm iekārtām, jo precīzāk tās reaģēs uz konkrēto situāciju. Jau šobrīd, zvanot uz kādu no uzziņu tālruņiem, sastopamies ar robotiem, kuri ne tikai savieno ar nepieciešamo cilvēku, bet arī sāk apgūt elementāras funkcijas un mēģina atbildēt un piedāvāt situācijas risinājumu paši, balstoties no savas pieredzes un datiem.

Piemēram, Google tulkošanas serviss, izmantojot lielu datu apjomu, ir attīstījies tik tālu, ka cilvēkam ir devis iespēju sazināties daudzās pasaules valodās. Lai arī teksts un saziņas veids nav kvalitatīvs, tas tomēr ļauj saprast nozīmi. 

"Technology vision" 2015. gada pētījums: 

"Technology vision" 2014. gada pētījums:

Paldies Accenture Latvija un Aijai Klefeldei (Hauska & Partner) par uzaicinājumu klātienē noklausīties šo prezentāciju!

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana