Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Brīvdienas Romā: pirmais vakars - sirdstrieka, viesnīca un lieliska pica

Nolaižoties Romā, šī pilsēta mūs sagaidīja ar lietus mākoņiem un lietu. Kaut arī bija oktobra pēdējā diena un Rīgā bija sniegs un auksts, Roma mūs sagaidīja ar pietiekami labu siltumu. Ejot cauri lidostai uz izeju, lai nokļūtu uz vilcienu un aizbrauktu uz centru, pie sienām atbraucējus jau uzrunā Romas vēsturiskie objekti un sveicina atbraucējus.
Veiksmīgi izkļuvuši laukā no lidostas un atraduši vajadzīgā vilciena peronu, stāvējām un gaidījām atnākam vilcienu. Kā izrādās, nācās gaidīt veselu pusstundu, jo tas kavējās. Arī braukšana bija lēna. Droši vien Romā lietusgāze ir tāda pati dabas stihija, kā Latvijā sniegputenis, kad transportlīdzekļi kustās sevišķi lēni.

Veiksmīgi nokļuvuši centrā, varējām doties laukā no dzelzceļa stacijas un doties savas viesnīcas meklējumos. Pēc Google kartes ziņām, nekur tālu  nebija jāiet, jo mūsu reģistrētā viesnīca Contilia bija centrā.
Bet izejot no stacijas ēkas, uzreiz bija pirmais pārsteigums - vietējie ielu tirgoņi (tie arī ir čigāni?), kas uzreiz sāka uzplīties ar lietussargiem. Pat neskatoties uz to, ka mums bija pašiem savi lietussargi līdzi!

Viesnīcas atrašana īpašas grūtības nesagādāja. Iegājuši iekšā, es izņēmu savu maku no iekškabatas un lepni devu savu ID karti. Un tavu brīnumu, viesnīcas letes meiča to pieņēma. Tā kā Romā ir jāmaksā pilsētas nodeva, tad gribējām uzreiz to arī samaksāt. Un atkal bāžu roku plašķa iekškabatā, bet maka-ta-nav! Tad man sākās tāda kā plaukstiņpolka pa visām kabatām - gan plašķa, gan krekla, bikšu un arī žaketes kabatām. Droši vien man bija vēl arī izvalbītas acis un galīgi bāla seja. Bet šajā brīdī man sirds bailēs apstājās un bezmaz pārstāja pukstēt un smiekli nemaz nenāca! Sāku uzreiz domāt - kurā brīdī man varēja nozagt maku, jo iekškabata man ir ar rāvējslēdzēju! Un neviens taču pat neuzgrūdās virsū! 
Nezinu, kā tas viss beigtos, ja nebūtu paskatījies, ko es visu laiku turēju rokās. Tas taču bija man maks! Un uzreiz visas nelaimes kā akmens no sirds nokrita! Tikai pēc tam par to pasmejoties, atcerējos, ka no sava maka taču ņēmu laukā ID karti, tad taču maku man pa ceļam nevarēja nozagt. Un tagad es zinu, kā jūtas tie cilvēki, kuriem tiek nozagti maki. Drausmīga sajūta.

Veiksmīgi piereģistrējušies un nokļuvuši viesnīcas 6-tajā stāvā, iegājām savā numuriņā. Tas bija lielisks. Varu ieteikt arī citiem ceļotājiem izmantot šo viesnīcu un tieši 602 numuriņu. Plaša istaba, liela vannas istaba (ar burbuļvannu) un pat arī balkons!
Izkrāmējuši savas mantas un mazliet atvilkuši elpu, sākām domāt, ko darīt tālāk. Lietus un ilgā braukšana uz viesnīcu pamatīgi bija izjaukušas pirmā vakara lielo pastaigu un apkārtnes iepazīšanu. Tāpēc nolēmām aiziet, atrast un paēst slavenajā Ricci restorānā, kas nemaz tik tālu no mūsu apmešanās vietas nebija.
Lai arī laukā bija jau tumsa, tomēr ēkas bija apgaismotas, apkārt klusums un pat lietus bija pārstājis līt! Patīkama pastaiga pirms vēlām vakariņām.

Nokļuvuši pie restorāna, tas jau bija atvērts un piepildījies ar cilvēkiem. Bet galdiņš diviem cilvēkiem bija brīvs un mēs varējām pasūtīt ēdienus. Bet ēdienu izvēle arī nebija diez cik vienkārša, jo katrs nākamā ēdiena nosaukums bija garšīgāks, nekā iepriekšējais. Beigu beigās es spēju nokonkretizēties uz vienu picu, ko arī pasūtīju. Uzreiz varu pateikt, ka pica bija dievišķīga un neko tik garšīgu nebiju ēdis! Mūsu vietējās picu ēstuves nemaz nestāv klāt! Un, lai arī māga bija pilna, nevarējām atturēties no saldā ēdiena. Manā gadījumā - saldējuma ar ķiršiem.

Šajā restorānā apkalpojošais personāls darbojās ātri un naski un galdiņi ilgi nebija tukši. Tāpat arī nebija ilgi jāgaida, kamēr mūsu ēdieni tiks atnesti. Viss notika apbrīnojamā ātrumā un veiklībā!

Pēc sātīgām un garšīgajām vakariņām devāmies nelielā pastaigā pa naksnīgo Romu. Apgaisojums, silts laiks un patīkama pastaiga divatā! Ko vēl var vēlēties šajā vakarā!


Lai arī Romā visi brauc ar mazām mašīnītēm, tad arī parkošanās viņiem ir tāda īpatnēja. Kā arī veikalu skatlogos redzams, ka krievu mēlē runājošos tūristus arī šajā pasaules malā viņi labprāt uzņem un piedāvā iepirkties.
   
Parkošanās itāļu stilāAicinājums iepirkties krievu mēlē

Nobeigumā bilde, kas man pašam ļoti patīk - tumsas un apgaismojuma spēle strūklakā.


Iepriekšējais raksts:  Brīvdienas Romā: izlidošana uz Romu
Nākamais raksts:  (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: pirmā diena - parks, Kolizejs, Romas forums un strūklaka


Vēl šajā brīvdienu sērijā lasāms:
  • Brīvdienas Romā: izlidošana uz Romu
  • Brīvdienas Romā: pirmais vakars - sirdstrieka, viesnīca un lieliska pica
  • (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: pirmā diena - parks, Kolizejs, Romas forums un strūklaka
  • (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: otrā diena - Vatikāns, cietoksnis, strūklakas un mazās baznīcas
  •  (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: trešā diena - strūklaka, kāpnes, parks un kaulu kambaris
  • (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: pēdējās dienas rīts - beidzot Panteons un strūklaka un bazilika ar koncertu
  • (tapšanas procesā) Brīvdienas Romā: atvadas no Romas un atgriešanās Rīgā 

1 komentārs:

  1. Noteikti ir taisnība - pica Itālijā ir perfekta. Tiešām zaudējis nekur garšīgāka garšu. Pastāv arī itāļu saldējums ... tikai es tevi apskaužu :) arī plāno doties uz Romu, lai paskatīties un apmeklēt šo pilsētu. Nu es atklāju, ka tas ir lidojumi uz Romu, tas varēs rezervēt labāku viesnīcu. Jums nav tērēt visu naudu lidojumam.

    AtbildētDzēst