Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

piektdiena, 2014. gada 23. maijs

Apskats: HTC One Max

Bija man tāda unikāla iespēja palietot vēl vienu HTC ražoto viedtālruni - HTC One Max. Izskata ziņā aparāts tika ieturēts HTC One viedtālruņu dizaina vienotajā stilā, bet izmēra ziņā tas bija vislielākais no One saimes. Lai arī tā izmērs bija liels un man īpaši nepatīk liela izmēra viedtālruņi, tomēr šis aparāts mani pārsteidza nesagatavotu un spēja iepatikties gan izskata, gan arī lietošanas ziņā.

Bet vispirms par viedtālruņa tehnisko pusi. Tas ir 164.5 x 82.5 x 10.3 mm liels un sver 217 gramus. Tam ir 5.9" liels ekrāns ar 1080x1920 px lielu izšķirtspēju un Super LCD3 tipa ekrānu un Corning Gorilla Glass 3 ekrāna aizsardzību.
Pašam viedtālrunim iekšā atrodas 1.7 GHz 4-kodolu procesors un Adreno 320 grafiskais procesors. Tam ir pieejams 2 GB RAM un datu uzglabāšanai ir pieejama 16 vai 32 GB iekšējā atmiņa. Atšķirībā no citiem One sērijas viedtālruņiem, šim aparātam ir iespējams pievienot papildus microSD karti ar apjomu līdz 64 GB.
Datu pārraides standartu ziņā šis viedtālrunis atbalsta visus pašreizējos mobilās pārraides standartus, kā GPRS/EDGE, HSPA+ un LTE. Arī atbalsta Wi-Fi 802.11 a/ac/b/g/n standartus. Ir arī DLNA atbalsts.
Papildus tam visam, šajā aparātā ir pievienots arī Bluetooth v4, NFC, pirksta skeneris un infrasarkanā porta atbalsts. 
Fotokameras šim aparātam ir divas. Aparāta aizmugurē atrodas tikai 4 ultrapikseļu kamera ar LED zibspuldzi. Un ar šo kameru var arī uzfilmēt video HD kvalitātē. Bet priekšpusē atrodas 2.1 MP kamera.

Par fotokameru īpašās runās neizplūdīšu. Pēc tehniskajiem parametriem, tā ir tāda pati, kā HTC One parātam - 4 ultrapikseļu un norādot daudzus un dažādus parametrus, kas padara šo fotokameru pārāku citu vidū, bet bilžu kvalitāte mani par to īpaši nepārliecināja un gribētos tomēr mazliet asākas bildes.
Mazliet ir jāpiemin arī infrasarkanai ports, kas šo aparātu pārveido kā pilnvērtīgu TV pulti. Veicam nelielu konfigurāciju un pilnvērtīga universālā pults ir gatava darbam.
Īpašas grūtības lietot šo viedtālruni nebija. Tas bija tik liels, ka galvā nemaz nebija domas to mēģināt lietot ar vienu roku un automātiski tā lietošanu sāku ar abām rokām. No sākuma bija nepierasti tā darboties, bet pēc pāris reizēm jau biju apradis ar šādu domu un darbošanās veidu un lietot šo viedtālruni kļuva vieglāk. Bet līdz pat šīm brīdim nespēju saprast, kā HTC to bija izdevies panākt, ka tieši šo lielo viedtālruni man patika lietot ikdienā.

Ieslēdzot viedtālruni, sākumā uzreiz tiek piedāvāts iestatīt sākotnējos uzstādījumus. Kad tas ir izdarīts, tad lietotājam tiek piedāvāts nu jau klasisks jauno HTC viedtālruņu izskats.
Lietotājam tiek piedāvāta jaunākais HTC Sense 5.5 ražojums un pirmais logs ekrānā aizņem HTC izveidotais BlinkFeed, kas paredzēts jaunumu un dažādu savu sociālo tīklu informācijas attēlošanai. Ir iespējams norādīt savus ziņu avotus un šī aplikācija pati attēlo jaunumus. Kā avotus var norādīt gan RSS padeves avotus, gan arī Twitter, Facebook un Google+ ziņu jaunus. Esmu dzirdējis, ka daudziem šis BlinkFeed patīk, bet mani tas nesajūsmināja un es to neizmantoju.
Atšķirībā no iepriekšējiem HTC viedtālruņiem, šajā modelī bija lietojams ātro iestatījumu josla, kurā ātri ir iespējams ieslēgt/izslēgt Wi-Fi, mobilo pārraidi un veikt citas lietas.
Cita dīvainā lieta bija piekļūšana pie instalētajām aplikācijām. Nospiežot uz vidējās ikonas ekrāna apakšdaļā varēja piekļūt pie instalētajām aplikācijām. Parasti visos Android telefonos, lai izietu no aplikāciju saraksta un nokļūtu pie telefona ekrāniem, pietiek nospiest Back pogu. Bet ne šajā telefonā. Lai izkļūtu laukā no aplikāciju saraksta, ir nepieciešams atkal nospiest to pašu ikonu telefona lejasdaļā un tikai tad var izkļūt no aplikāciju saraksta. Arī logrīku uzstādīšana bija neierasta - visi ekrāni ir samazināti telefona augšpusē un zem tiem bija pieejamie logrīki. Kaut gan pēdējā laikā visos Android viedtālruņos tādā veidā tiek uzstādīti logrīki vai aplikāciju ikonas.

Tā kā šim modelim aizmugurē bija pieejams pirkstu skeneris, tad varēja arī iestatīt sistēmu, lai nav jāievada savs pin-kods, bet atbloķēšanu atstāt pirksta novilkšanai viedtālruņa aizmugurē.
Iestatīt sava pirksta digitālo kopiju bija ātri un vienkārši. Arī pati atbloķēšana strādāja veikli - novelc pirkstu un vari darboties ar viedtālruni. Tas bija ļoti labs un ērts izgudrojums, tikai ar vienu trūkumu - tas atradās viedtālrunim aizmugurē. Un, tā kā šis aparāts ir samērā liela izmēra, tad paša atbloķēšanas darbība nebija diez ko ērta, ja esi pieradis to vienmēr turēt ar ekrānu uz augšu. Bet atrodot savu pieeju šāda veida atbloķēšanai, tas vairs nepaliek par apgrūtinājumu.

Bet nu mazliet par izklaides iespējām ar šo viedtālruni. Sākšu ar grāmatu lasīšanu. Kā jau tas noprotams, tad uz Android iekārtām nav nekādu problēmu lasīt DRM aizsargātas, gan arī brīvi pieejamās e-grāmatas. Es personiski izmantoju Aldiko aplikāciju un ar to varēju mierīgi lasīt visas savas e-grāmatas. Arī no Amazon ar Kindle aplikāciju bija iespējams mierīgi un ērti lasīt e-grāmatas. Ekrāns bija pietiekami liels un lasīšana nesagādāja nekādas grūtības. Arī PDF failu lasīšana uz šāda ekrāna nesagādāja pārāk lielas grūtības - tas bija samērā ērts rakstu/ grāmatu lasīšanai.
Arī ar spēļu spēlēšanu nebija nekādu problēmu. Parastie Angry Birds gāja bez jebkādām problēmām. Gan manas iemīļotās Need for Speed sērijas spēles varēja spēlēt, gan arī Real Racing 3 spēle bija ļoti labi spēlējama un nekādas bremzēšanās un raustīšanās spēles laikā netika manītas un spēles grafika bija lieliska.
Bet vislielāko pārsteigumu man sagādāja tieši mūzikas klausīšanās. Atšķirība no citiem HTC viedtālruņiem, šim nebija pieejams Beats Audio, bet gan BoomSound, kuram arī būtu jāuzlabo mūzikas klausīšanu. Un tas tiešām arī palīdzēja. Tā kā šim modelim ir 2 ārējie skaļruņi - viens telefona augšpusē, bet otrs lejasdaļā, tad klausīties mūziku uz šiem skaļruņiem bija ļoti patīkami. Mūzika skanēja skaļi un skaidri un šo iekārtu varēja izmantot kā labu mūzikas atskaņotāju, ar kuru var klausīties mūziku jebkura vietā un arī labu draugu kompānijā.
Tikai ir jāatceras, ka arī zvanu melodijas un modinātājs skanēs ļoti skaļi, tāpēc labāk ir noregulēt skaļumu mazliet mazāku.

Uz šāda ekrāna ir arī patīkami izmantot Web pārlūkprogrammu un lasīt ziņas vai jaunumus internetā (vai arī e-pasta ziņas). Viss skaisti un smuki attēlojas uz ekrāna. Jebkuras lapas apskatīšana nesagādāja nekādu problēmu un viss notika ātri.

Tad nu esmu nokļuvis līdz fotografēšanai ar šo viedtālruni. Man patīk bildēt ar viedtālruni - tas ir parocīgi, jo viedtālrunis vienmēr ir līdzi. Bet diemžēl, bilžu kvalitāte nebija tik lieliska, kā reklāmās tiek solīta. Vai arī es nemāku pareizi bildēt. Bet pašreizējā izpildījumā dabas skati un arī kādu objektu bildes man prasītos mazliet asākas.
Aparātam it kā bija pieejams arī HDR funkcija, bet es nekādus īpašus uzlabojumus bildēs nemanīju. Jā, dažreiz bija mazliet labāk, bet tik pat labi varēja arī iztikt bez HDR funkcijas izmantošanas.  Bet tuvplānā uzņemto bilžu kvalitāte man gan ļoti patika. Bildes bija asas, detalizētas un skaistas.
Zemāk došu dažu bilžu paraugus, kas tika uzņemti vēl tālajā 2014. gada janvāra sākuma.
Arī šim aparātam bija automātikā bilžu uzņemšanas funkcija. Atliek tikai nospiest bildes fotografēšanas pogu un to pieturēt, lai aparāts uzreiz spētu uzņemt līdz 20 fotogrāfijām. Un tās saglabāt nevis vienā dīvainā failā, ko nevar normāli apskatīt uz datora, bet gan katru bildi savā failā. Un tad vari pēc tam uz datora skatīt un izvēlēties, kura bilde ir izdevusies labāka un to arī atstāt.

Nobeiguma vietā.
Aparāts bija lielisks un man tas patika, pat neskatoties uz tā lielo izmēru. Patīkams telefons ar lielisku skaņu un samēra labām bildēm. Un akumulators šim viedtālrunim bez uzlādes spēja izvilkt ap 2,5 diennaktīm.
Bet sākšu ar negatīvajām lietām. Galvenā nepatīkamā lieta bija bilžu kvalitāte. Es nesaprotu, kāpēc HTC nevarēja ievietot šajā aparātā 8 MP kameru ar visām savam Ultrapixel papildinājumiem. Tad bilžu kvalitāte būtu daudz, daudz labāka.
Otra lieta, kas man nepatika, bija HTC Sense 5.5 ar viņu BlinkFeed īpašību pirmajā logā. Bet tas jau ir tikai un vienīgi gaumes jautājums.
Un, protams, arī paša viedtālruņa izmērs - tas bija tik liels, ka krekla kabatā to bija mazliet nepiedodami turēt, jo ļoti spraucās laukā. Visu laiku vajadzēja piedomāt, kur šo viedtālruni lai drošāk noliek pārnēsāšanas reizēs.

Pie pozitīvajām lietam varu pieminēt paša telefona ekrāna kvalitāti. Tā bija lieliska un gan bilžu skatīšanai, gan spēļu spēlēšanai neko labāku pat nevarētu gribēt. Un, protams, grāmatu un rakstu lasīšana uz šāda ekrāna izmēra bija jo īpaši patīkami.
Otrā labā lieta bija skaņa. Klausoties mūziku uz telefona skaļruņiem ar ieslēgtu BoomSound, vairs nevajag nemaz nekādu radio vai pārnēsājamu audioatskaņotaju. Mūzikas skanējums vienkārši bija lielisks!
Trešā lieta - paša telefona dizains. Patīkams izpildījums un atšķirībā no citiem viedtālruņiem - alumīnija apdarē.
Un protams, akumulatora darbības laiks. Tas bija patīkams pārsteigums, ka šim viedtālrunim tas spēja izturēt tik ilgi.

Pats telefons bija patīkams un samērā ērts lietošanā. Dateks internetveikalā šo telefonu var nopirkt par apmēram 567 EUR.

Vēlos arī pateikties Kitijai Balcarei no Hauska&Partner, par piedāvāto iespēju apskatīt un aptaustīt šo telefonu.

Ja Tev ir kas sakāms vai piebilstams, droši to vari atstāt komentāros.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru