Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

trešdiena, 2013. gada 17. aprīlis

Kruīza brauciens Rīga-Stokholma-Rīga 2013: Stokholmas apskate

Nakts uz prāmja pagāja mierīgi un labi. Lai arī naktī varēja mierīgi pagulēt, sākumā aizmigt bija mazliet pagrūtāk - prāmis savu ceļu uz priekšu lauza pa ledu un varēja dzirdēt, kā tas lūza gar kuģa sāniem. Bet, kad aizmigu, varēju arī normāli pagulēt. Un pēc dažām stundām jau bija pienācis arī nākamais rīts. Tā kā šis kuģis Stokholmas ostā piestās tikai 11, tad vēl mierīgā garā sanāca arī paēst brokastis.

Brokastis uz šī prāmja ir līdzīgas kā vakariņas - var ņemt un ēst tik, cik vēderā lien iekšā. Bet šoreiz tur pieejams tikai brokastu ēdieni - putras, omletes, cīsiņi, kellogi un citi ēdieni. Un protams, kafija un sula. Bet, diemžēl, brokastīs nepiedāvā ne sarkanos ikrus, ne melnos ikrus.

Kamēr vēl kuģis devās uz krastu, bijām izdevušies uz klāju mazliet apskatīt apkārtni un paelpot svaigu gaisu. Šoreiz arī šeit bija galīgi auksts, nevis tikai pie mums Latvijā. 

Beidzot arī kuģis piestāja krastā un mēs devāmies uz autobusa pieturu, lai brauktu uz centru. Pagājušo gadu mēs bijām apskatīt zinātnes muzeju un Vasa muzeju, bet šogad bija plānots paskatīt vecpilsētu, arī mazliet pašu pilsētu un  karaļa pili. Un man par brīnumu, pašā Stokholmā sniegs nemaz nebija visur izkusis.

Nokļuvuši (nosacītas) pilsētas centrā, gribējām nokļūt augstā apskates objektā, bet nekur tuvumā nebija redzams un atrodams lifts, ar ko augšā nokļūt. Izskatījās, ka to varētu veikt no patālas kalnu kores, bet negribējās mērot tādu ceļu un tērēt jau tā mazo laiku. Tāpēc to novērtējām tikai no attāluma.

Tad mēs devāmies uz karaļa pils pusi, apskatot muzejus un pašu pili no ārpuses, pa ceļam apskatot arī pašu pilsētu.

Pie karaļa pils mēs paspējām atnākt tieši tajā brīdī, kad notika sardzes maiņa. Interesanti bija skatītes šo karavīru staigāšanu un klaigāšanu, kam gan jau bija arī kāda nozīme. Un protams, mūsdienu pasaules neatņemamā sastāvdaļa - ķīniešu tūristi.

Redzējuši šo šovu, nesteidzīgā, bet ne pārāk lēnā gaitā devāmies cauri pilsētai uz ostas pusi. Šādi pastaigājot, mazliet tomēr arī pārsteidz pilsēta ar saviem mākslas elementiem, kas ir savā ziņā arī interesanti - māja ar pirātu karogu un citu māju turējoša statuja.

Nokļuvām arī kādā militārās tehnikas muzejā, kas gadījās pa ceļam un kuru vārtiņi bija atvērti vaļā. Izrādās, kaut kas arī pirmslieldienu laikā tur ir atvērts publiskai apskatei.

Un protams, pati pilētas arhitektūra bija interesanta un skaista. Lai arī laukā bija auksts un nebija nemaz tika daudz laika to apskatīt, tomēr mazliet sanāca arī pašu pilsētu redzēt.



Tā nemanot bijām jau nokļuvuši atpakaļ pie mūsu Tallink prāmja, lai varētu atgriezties savās kajītēs, gaidīt vakariņu laiku un doties atpakaļceļā uz Rīgu.


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana