Vieta manām pārdomām par tehnoloģijām (un ne tikai par tām), interesantākām tehnoloģiju un zinātnes ziņām un sasniegumiem, kā arī dažiem jokiem jautrākai dzīvei.

sestdiena, 2013. gada 13. aprīlis

Kas labāk - ledus vai dubļi?

Šāds filozofisks jautājums man radās šodien, kad bija jābrauc pa pakusušu zemes ceļu. Ledus bija nokusis un ceļa segums bija kļuvis galīgi dubļains. Braucu ar Citroen C4. Varbūt ar džipu viss būtu bijis savādāk.
Līdz šim, braucot pa ledu, es domāju - kāpēc tas ledus nevar nokust? Būtu nokusis un braukt būtu daudz vieglāk. Tagad tas ir nokusis, bet braukšana kļuvusi nevis labāka, bet gan sliktāka. Braucot pa šādu dubļainu ceļu, ar lielu prieku uzņēmu iespēju pabraukt pa ledu. Vismaz mašīna tad negrima tajā brūnajā glumajā masā, ko sauc par dubļiem.

Braucot pa ledu viss ir vienkārši - jābrauc lēni un vienmērīgi un nekas slikts nenotiks. Ir iespējams, ka kādā slīpumā auto sāks slīdēt nevajadzīgajā virzienā, bet, ja brauc lēnām vai pat ļoti lēnām, tad tas viss ir kontrolējami.
Savukārt, ja ir nelieli dubļi, tad braukšana ir pietiekami laba. Ne ir jāuztraucas, ka auto nekontrolēti slīdēs, ne arī jābrauc ļoti lēni. Var normālā ātrumā braukt pa šādu ceļu.
Bet viss mainās, kad sniegs un ledus izkusis, bet ceļš nav nožuvis un tas ir kļuvis par galīgi un pilnīgi nelietojamu dubļu masu. Pa šādu ceļu braukt lēni nav iespējams, jo auto knapi kustās un var iestigt kādā lielākā dubļu masā. Bet ātri braukt arī nav iespējams, jo tad auto nekontrolējami spēj slīdēt dažādos virzienos.

Šodien, braucot pa šādu nokusušu un dubļainu ceļu, auto jau pats no sava svara uzreiz iegrima par kādiem 5 cm. Dažviet ceļš bija tik tālu nokusis un neizžuvis, ka auto iegrima par visiem 10 cm. Bet man šis autiņš nav no tiem augstākajiem un šādā ceļa var iestigt tā, ka pašam jākāpj laukā dubļos. Un to man nemaz negribējās darīt. Citā posmā jau citi ceļinieki ar džipiem un traktoriem bija ceļu tā izbraukājuši, ka, ja tur iebrauktu, būtu iegrimis līdz pus vāģim. Bet par laimi, sanāca pa otru maliņu to ceļa posmu izbraukt.

Veiksmīgi ticis cauri  šim ceļam, es beidzot spēju saprast tos 4x4 sacensību braucējus, kas ar saviem džipiem speciāli brauc pa neizbraucamajiem ceļiem un priecājas, kad to veiksmīgi ir izdarījuši. Arī es, ar savu Citroen'u braucot pa šādu ceļu, veiksmīgi izvairoties no iestigšanas izdangātu ceļa posmos, izvairoties no nekontrolētas ieslīdēšanas stāvā grāvī, ar spēku izbraukdams ķēpīgu un dubļainu ceļa posmu un veiksmīgi nobraukdams tos ~5 km, pašas beigās jutu lielu gandarījumu un prieku par šo nobraukto ceļa posmu. Bet otrreiz ar šo vāģi to gan negribētu izbaudīt. 

Ja vēlies izteikt savu viedokli par šo jautājumu, droši atstāj savas domas komentāros.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana